Guna ŠNĒ

čells

Palielu savas dzīves sākumposmu Guna Šnē (citiem atmiņā iespējams vēl Guna Āboltiņa) pavadīja Latvijas mazpilsētā Aucē Lietuvas pierobežā, mierā un svaigā gaisā.

Pateicoties veselai virknei pacietīgu skolotāju Latvijā un Berlīnē, centās un vēl joprojām cenšas apgūt čella spēles pamatus. Pēc blandīšanās visādu starptautisku jauniešu un profesionālo orķestru sastāvos apkārt pa pasauli, nāca pie prāta un nolēma izmēģināt roku dzimtenē kamerorķestrī Sinfonietta Rīga solo čellistes statusā 2010. gadā, kas gandrīz 10 gadu garumā kļuva par mīļu kolektīvu. 

Pakāpeniski Šnē ģimenes bērnu iedvesmota, Guna arvien vairāk aizrāvās ar pedagoģiju, līdz 2021. gadā uzsāka arī čella spēles studentu izglītošanu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā.

Ikdienā mēģina atrast balansu starp visām būšanām un nebūšanām: būšanu ar bērniem, čellu un mūziku, ar vīru, būšanu mēģinājumos un pavārmākslā, būšanu dabā, pie grāmatām un vislaimīgākajos brīžos mirklīti esot vienkārši ar sevi. Klusā un mierīgā nebūšanā. Mācās neaizrauties un balansēt starp visiem galējību grāvjiem, meklējot viedumu zelta vidusceļā. Uz vecumu dažreiz pat izdodas. Bet tikai pateicoties brīnišķīgai ģimenei un kolēģiem, kas nebeidz iedvesmot, uzlādēt un atjaunot mīlestībā.

Dievina laivu braucienus un kalnus. 

Sirds mūzikā: Sūmanis un Šūberts.