- Gregorian melody „In dedication” (trio Art-i-Shock un G.Prāņa aranžija)
- P. Vidals (1175-1205) „Baros de mon tan covit” (trio Art-i-Shock un G.Prāņa aranžija)
- D. Ortiss (1510-1570) „Recercadas” (trio Art-i-Shock un G.Prāņa aranžija)
- Bretaņas deja "An Dro" (trio Art-i-Shock un G.Prāņa aranžija)
- M. Marē (1656-1728) „Spāņu folijas” (trio Art-i-Shock aranžija)
- L.van Bēthovens (1770-1827) 7 variācijas čellam un klavierēm par Mocarta operas "Burvju flauta" tēmu Bei Maennern, welche Liebe fuehlen
- A. Šnitke (1934-1998) „Svīta senā stilā” (I. Meijeres aranžija)
- T. Ičijanagi (1933) „Paganini Personal” marimbai un klavierēm
- G. Pelēcis (1947) „Pieneņu lauks”
ART-i-KLASIKA
2017. gads mūsu trio ir ļoti īpašs, jo esam rezidējošā
Ansambļa statusā Latvijas Radio Klasika. Tas nozīmē, ka radošas idejas tiek pieļautas un pat kurbulētas. Par godu sadarbībai trio beidzot realizējis savas ilgas pēc klasikas un baroka repertuāra, izveidojot koncertprogrammu ar
Radio Klasikas moto - „Mode mainās, klasika paliek”.
Trio šoreiz artišokēs savus klausītājus, piedāvājot vēl nedzirdētu un sastāvam neraksturīgu repertuāru, pievēršoties klasikai, barokam, renesansei un pat viduslaikiem.
Ar instrumentācijām un pārlikumiem šoreiz talkā nācis viduslaiku mūzikas guru Guntars Prānis un aranžētāja Inga Meijere.
Klasiķi! Sekojām lielo meistaru pēdās, kuri rotaļīgi ķērušies klāt citu autoru mūzikai: Bēthovens fantazē par Mocarta „Burvju flautas” tēmu, Ičianagi dārdina Paganini kaprises motīvus un Šnitke skan nedzirdēti galants baroka dejās un fūgā.
Lieli pārsteigumu sagādās mūsu un rata liriķa Guntara Prāņa versija par renesansīgo Djego Ortisu, kāda gregoriska dziedājuma tēmu un franču deju An-dro.
Arī latviešu mūzikas opuss šoreiz pieskaņots klasiskā vienkāršībā – Georga Pelēča „Pieneņu lauks”. Būs rata lira, klavesīns, klavieres, čells un, protams, kā vienmēr – daudz Sitaminstrumentu.
*Brīdinām mūzikas kritiķus, ka
Interpretāciju nevarētu dēvēt par autentisku. Mūsu trio ne mazākajā mērā nepretendē uz manuskriptu speciālistu un rokrakstu pētnieku slavu, nē, kur nu.
Katrā ziņā mums ļoti patīk seno dižgaru mūzika, un, ja reiz nekas taustāms mūsu sastāvam manuskriptos nav atstāts, jāķeras klāt uz savu roku. Garlaicīgi nebūs, jo baRokā ir liela deva Roka.
Apsolām, ka arī mūzikas zinātāju skepses savilkto degunu nomainīs kutinošs smaids lūpu kaktiņos un pārsteiguma dzirkstelītes acīs.